AKTUĀLA INFORMĀCIJA VISIEM DARBINIEKIEM!!!

Informējam, ka Saeima 2024.gada 4.decembrī ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Lai vienkāršotu neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību un samazinātu iespēju, ka personām veidojas nodokļa piemaksa, grozījumos paredzēts, ka no 2025.gada tiks ieviesta algas nodokļa likme 25,5% apmērā, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, un fiksēts neapliekamais minimums.

Ņemot vērā izmaiņas, kas skar neapliekamā minimuma un nodokļu likmju piemērošanu, VID EDS atzīmes “nepiemērot neapliekamo minimumu” un “IIN 23% likmes piemērošana” zaudēs aktualitāti. Attiecīgi plānots, ka no 2025.gada 1.janvāra VID EDS algas nodokļu grāmatiņā šīs atzīmes vairs nebūs pieejamas.

Ienākuma gūšanas vietā, kur persona pēc izvēles būs iesniegusi elektronisko algas nodokļu grāmatiņu, tiks piemērots fiksētais neapliekamais minimums 510 EUR.

Arodbiedrības LOMTAA viedoklis!

Arodbiedrības LOMTAA un Rīgas transporta arodbiedrība (turpmāk – RTA) (kopā pārstāv vairāk kā trīs tūkstošus biedru) ir iepazinušās ar publiskai apspriešanai nodoto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/a1fa8a31-a824-48a9-adc6-406483bfd441#).

Iepazīstoties ar likumprojektu, arodbiedrības LOMTAA un RTA izsaka šādus savus apsvērumus un iebildumus.

Likumprojekts paredz papildināt 19. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Ja viena gada laikā pēc darba koplīguma izbeigšanās nav noslēgts jauns darba koplīgums, tad puses var vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš rakstveidā par to paziņojot otrai pusei. Paziņojumā puse norāda, vai tā atkāpjas no visu vai daļas darba koplīguma noteikumu piemērošanas.”

Arodbiedrību LOMTAA un RTA iebildumi: arodbiedrības iebilst par šāda likumprojekta grozījumu redakcijas 19. pantā tālāku virzību, jo faktiski tas paredz iejaukties pušu līgumu slēgšanas brīvībās, ļaujot vienpusēji atkāpties no darba koplīguma, neatkarīgi no atkāpšanās iemesliem. Lai arī likumprojekta grozījumu normā ir ietverta atsauce par jauna koplīguma noslēgšanas iespējamību, tomēr nereti praksē jauna koplīguma noslēgšanas sarunas ir laikietilpīgs process, līdz ar to arodbiedrības LOMTAA un RTA rosina saglabāt līdzšinējo kārtību, ka līdz jauna darba koplīguma noslēgšanai ir spēkā iepriekš noslēgtā darba koplīguma noteikumi, ja puses nav vienojušās citādi. Saglabāt esošo kārtību ir būtiski, lai netiktu mazinātas darbinieku sociālās garantijas, kā arī uzņēmumā tiktu saglabāts sociālais miers, nodrošinot sociālo tiesību nepārtrauktību. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja norma tiks pieņemta šādā redakcijā, darba devējs var apzināti vilcināt jauna darba koplīguma noslēgšanu, kā rezultātā, zaudējot darba koplīgumu, tiešie cietēji būs uzņēmuma darbinieki!

Likumprojekts paredz grozīt Darba likuma 68. pantu, paredzot, ka ne tikai ar vispār saistošu ģenerālvienošanos, bet ar jebkura līmeņa koplīgumu darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā. Vienlaikus šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana (vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Vienlaikus likumprojekts paredz grozīt arī šā panta ceturto daļu, nosakot, ka gadījumā, ja tiek paaugstināta minimālā darba alga vai stundas likme, līdz ar to koplīgumā ietvertā minimālā darba alga vai stundas likme ir zemāka par panta trešajā daļā noteikto minimumu, tad pusēm ir pienākums pēc iespējas panākt vienošanos par koplīguma grozījumiem. Ja šādi grozījumi netiek veikti, tad darba koplīgums zaudē spēku daļā par virsstundu piemaksas apmēru. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja 1.janvārī stājas spēkā regulējums, kas paredz augstāku minimālo darba algu, bet koplīgumā nolīgtā alga neatbilst likumā ietvertajiem kritērijiem, tad koplīguma noteikumi par virsstundu piemaksas apmēra samazinājumu nav spēkā ar 1.janvāri. Tomēr tas neliedz pusēm piemērot pārējo koplīgumu un turpināt vai uzsākt sarunas par minimālās algas noteikumiem uzņēmumā vai nozarē, lai varētu atkāpties no virsstundu apmaksas, kas paredzēta likumā.

Arodbiedrību LOMTAA un RTA iebildumi: Arodbiedrības iebilst pret šādiem 68. panta grozījumiem, jo piedāvātais regulējums aizskar gan darbinieku, gan darba devēju tiesības. Samazinot atlīdzības apmēru par virsstundu darbu, netiks sasniegts piedāvāto grozījumu mērķis - mazināt ēnu ekonomiku, jo negodprātīgi darba devēji nedz pie iepriekšējā regulējuma, nedz pie cita regulējuma nekļūs godprātīgāki. Lai mazinātu ēnu ekonomiku un novērstu darba devēju negodprātīgu rīcību (virsstundu nemaksāšanu likumā noteiktajā kārtībā) ir nepieciešama efektīva likuma normu ievērošanas kontrole, novēršot likuma prasību neievērošanu. Nozarēs, kurās jau šobrīd trūkst darbinieku un šī iemesla dēļ esošie darbinieki veic virsstundu darbu, par to saņemot pienācīgu atalgojumu, samazinot atalgojuma apmēru par virsstundu darbu, darbinieki zaudēs motivāciju veikt virsstundu darbu un saskarsimies gan ar darbinieku aizplūšanu ārpus Latvijas vai uz citām nozarēm. Ar šādā likuma izmaiņām faktiski valsts funkcija nodrošināt likumu ievērošanu un mazināt ēnu ekonomiku faktiski netiek risināta, bet tiek padziļinātas jau esošās problēmas – darbaspēka trūkums, darbaspēka aizplūšana un nepietiekams atalgojums.

Likumprojekts paredz papildināt 110. panta otra daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba devēja uzteikumam, tā vienlaikus informē arī par atteikuma iemesliem.”

Arodbiedrību LOMTAA un RTA iebildumi: Arodbiedrības LOMTAA un RTA iebilst par šāda likumprojekta grozījumu redakcijas 110. panta otrajā daļā tālāku virzību. Atbilstoši Darba likuma normām darba devējam ir pienākums pirms darba līguma uzteikuma izsniegšanas darbiniekam, saņemt arodbiedrības piekrišanu, savukārt arodbiedrībām ir jāinformē darba devējs par savu lēmumu, nenorādot atteikuma iemeslus. Pēc atteikuma saņemšanas, darba devējam ir tiesības celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Uzskatām, ka esošais regulējums ir pietiekami izsmeļošs, jo, ņemot vērā, ka darba tiesiskajās attiecībās darbinieks ir vājāk aizsargātā puse, darba devējam ir jāspēj pašam izvērtēt un apzināties darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatotību, lai tiesa varētu lemt par prasības pamatotību. Nav nepieciešams papildu regulējums, jo jebkurā gadījumā tiesā tiks vērtēti katras puses argumenti, un nebūs būtiska nozīme tam, vai ir un kādu iemeslu atteikuma gadījumā ir norādījusi arodbiedrība. Līdzšinējā pieredze rāda, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumos, itin bieži tiek pārkāptas darbinieku tiesības un netiek ievērotas Darba likuma 108. pantā uzskaitītās priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, kā arī tiek pārkāpti atšķirīgas attieksmes aizliegumi, tāpēc arodbiedrības loma šādu gadījumu izvērtēšanā un attiecīgas piekrišanas vai atteikuma sniegšanai ir būtiska darbinieku tiesību aizsardzības sastāvdaļa, tās atcelšana var būtiski palielināt darba strīdu apjomu tiesās.

Uzticības personas darba aizsardzībā

Arodbiedrība informē par  Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” darbinieku vidus ievēlētām uzticības personām darba aizsardzībā, kuras piedalīties darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, tai skaitā darba vides riska novērtēšanā, darba aizsardzības pasākumu plānošanā un efektivitātes pārbaudēs, kā arī darba aprīkojuma atbilstības novērtēšanā.

LOMTAA buklets

LOMTAA_Buklets__1_dala.jpg

LOMTAA_Buklets__2_dala.jpg